Titulbilde: Dace Janova, 4rati
Skatoties formāli, šī man rallijā ir atgriešanās, nevis debija – tālajā 2009. gadā esmu startējis Rally Kurzeme (kur izcīnīta uzvara klasikas kausā) un tajā pašā rudenī startēju arī Rally SKY kausā, kur gan automašīna tika diezgan apskādēta un nolikta malā uz nenoteiktu laiku. Pagājuši 12 gadi un automašīna beidzot ir atgriezusies sacensībās! Šogad Rally Sarma startējām rallijsprinta ieskaitē, klasē RK9 (vienas ass piedziņas automašīnas ar dzinēja tilpumu līdz 3 litriem).
Starti 2009. gadā gan nebija sākums manam stāstam ar šo automašīnu – šis 1983. gada BMW manā īpašumā ir aptuveni kopš 2000. gada un laika gaitā ir piedzīvojis vairākas būtiskas izmaiņas. Kad auto nopirku, tas bija aprīkots ar M10 dzinēju, kam ir 1.8 litru tilpums un 8 vārsti. Cik nu tolaik mācēju, auto satūnēju un tiku pat līdz dalībai Autoexotica izstādē. Tad, 2008. gadā, automašīna tika pārbūvēta sportam, un uzstādīts 1.8 litru 16 vārstu dzinējs tautā sauktais studentu M motors. Vienu sezonu nostartēju Vasaras Kausā, kur sacensības notika dažādās kartingu trasēs, un tad jau bija klāt 2009. gads ar šiem diviem rallijiem, otrajā no kuriem tika sabojāts tolaik vēl standarta komplektācijā esošais aizmugurējais tilts un šo projektu nācās nolikt malā.
Pēc tam tika izveidots savs uzņēmums – AD Racing Team, un kādu laiku (11 gadus!) šis auto tā arī malā nostāvēja. Tagad gan varu teikt, ka visa auto atjaunošana un sagatavošana sacensībām notikusi paša izveidotā darbnīcā. Uz doto brīdi vēl aizvien startējam ar standarta M42B18 (1.8 litri, 16 vārsti) dzinēju, kuram ar VEMS regulējamo vadības bloku esam izspieduši 155 ZS un 180 NM (no rūpnīcas dzinējam ir 140 ZS un 175 NM).
Ja dzinējs ir palicis standarta izpildījumā, to pašu noteikti nevar teikt par piekari, kura ir pārtaisīta līdz nepazīšanai. Priekšējie plaukti ir aizstāti ar cauruļu un šarnīru konstrukciju, priekšējās bremzes ir no e36 paaudzes modeļa jo tās ir lielākas, bet amortizatori ir no Subaru GC8 ar šarnīru atbalstiem augšā. Arī stūres reika ir no japāņu automašīnas un ir būtiski īsāka par tām, kuras ir nākušas BMW modeļos.
Automašīnas aizmugurē tehniskie noteikumi atļauj brīvu tilta izvēli, ja vien tiek saglabāti tā darbības principi un amortizatoru stiprinājumu vietas, tāpēc tur izdomājām sevi izaicināt un uztaisījām paši savu tilta siju ar kuru varam nodrošināt savirzes regulēšanas iespējas (šīs paaudzes BMW aizmugurējais tilts no rūpnīcas ir vispār bez regulēšanas iespējām).
Lai rati kaut cik turas pie zemes, esam uzstādījuši arī Ohlins amortizatorus, kuri ir paveci, taču pirms sacensībām tika aizvesti uz apkopi un atjaunošanu pie oficiālā Ohlins pārstāvja Latvijā – Vāģi Racing.
Aizmugurē bremzes esam nomainījuši no oriģinālajām trumuļu (šis auto no rūpnīcas izripoja kā 316) uz e30 priekšējām disku bremzēm, kas ir lielākas nekā jebkuram e30 modelim no rūpnīcas nākušas aizmugurē. Ar šo esam panākuši ka relatīvi vieglam auto uz abām asīm ir kārtīga izmēra bremzes, bet saglabāta iespāja uzstādīt R15 izmēra diskus. Tas ir svarīgi, jo vasaras sezonā grants seguma riepas tipiski ir R15 izmēra. Protams, kā jau BMW pieklājas, aizmugurējais reduktors ir aprīkots ar ierobežotas slīdes diferenciāli (LSD).
Mums ar Helviju šīs bija pirmās sacensības, tāpēc bijām mazliet uztraukušies par to kā viss izdosies. Pirms sacensībām mums bija iespēja pakonsultēties ar, manuprāt, labāko rallija braucēju ne tikai Latvijā bet arī visā bijušajā PSRS – Andri Šimkusu, kas bija ārkārtīgi noderīgi. Paši ātrumposmi bija fantastiski – ceļi mainījās no platiem uz šauriem, vietām tramplīni, daļa no kuriem bija arī līkumos, viss ko vien rallijā var vēlēties! Posmos kas vijās caur mežiem ceļi bija šauri un prasīja maksimālu koncentrēšanos lai nepieļautu kādu kļūdu.
Piektdienā pierakstot trasi jau šķita, ka atkusnis tomēr gūs virsroku un sestdien būs jābrauc pa dubļiem, bet šķiet ka Jānim Sniedzānam ir kādi sakari ar augšu, jo sestdien ierodoties uz pirmo ātrumposmu redzējām ka viss ir tieši tā kā ziemas rallijā pieklājas.
Pierakstu laikā brīžam arī gāja interesanti – divās lēzenu līkumu sekcijās mums sajuka pieraksts, tāpēc nācās kāpt no automašīnas ārā un ar kājam iet atpakaļ skatīties ko tur esam nepareizi pierakstījuši (braukt ātrumposmam pretējā virzienā ir aizliegts). Kopumā, stenogramma mums bija ļoti vienkārša, jo sapratām ka galvenais te ir braukt prātīgi un līdz galam. Šī taktika attaisnojās jau pašā pirmā ātrumposma sākumā, kur, šķiet, otrajā līkumā redzējām no trases izlidojušu Audi.
Pirmo sacensību ātrumposmu veicām vairāk testa režīmā, jo ziemā ar sporta riepām nekad nebiju braucis. Protams, centos noturēt tādu tempu lai nebūtu gluži jāsaka ka esam atbraukuši sēņot, taču paskatoties rezultātos ļoti priecīgs nebiju – ar visu to ka šķita ka nobraucu neslikti, atstatums no klases līderiem teica pretējo.
Otrajā ātrumposmā tempu jau kāpinājām un arī pārliecība arvien pieauga – šķita ka braucot pa platu ceļu jau nekas nevar notikt. Tad tikām līdz vietai kur jānogriežas uz šauru meža ceļu, mašīnu izmeta no risēm un ieslīdējām sniega valnī. Šeit vēlos pateikties skatītājiem, kuri mums palīdzēja no tā vaļņa tikt nost, jo pašiem mums tur ļoti ilgi būtu bijis jācīnās. Šī kļūda gan vēlreiz pierādīja, ka rallijā nevar atslābt ne uz mirkli, neatkarīgi no ceļa platuma vai sarežģītības. Neraugoties uz šo piedzīvojumu, rezultāts finišā jau bija labāks, kas nozīmēja ka mēs ejam pareizajā virzienā.
Trešais ātrumposms lielākoties vijās pa šauriem meža ceļiem un te redzējām vairākas avarējušas mašīnas, kas lika būt ļoti uzmanīgiem lai pabrauktu tām garām bez lieka riska. Domāju ka pabraucām garām vismaz pieciem auto.
Ceturtais ātrumposms bija noslēdzošais šajā rallijsprintā, un tur centāmies parādīt uz ko esam spējīgi. Ātrumposma sākums izdevās ļoti labi, vietām arī izjutām kā automašīna atslogojās tramplīnos (kas, protams, dod fantastiskas emocijas) un jau šķita ka te tiešām varēsim paskatīties vai varam vēl ar kādu mūsu klasē paskrieties, taču pēc viena atpakaļejoša līkuma slēdzoties no otrā pārnesuma uz trešo atdūros pret tukšumu. Sākumā domāju ka pirmo reizi dzīvē neesmu trāpījis pārnesumā, taču, mēģinot vēl vairākas reizes, pārnesuma kā nav tā nav. Neko darīt, ieliku ceturtajā pārnesumā un braucām tālāk. Tad atkal pienāca līkumu sērija kur bija nepieciešams otrais pārnesums, un iznākot no tās, zinādams ka trešā pārnesuma vairs nav, uzreiz lieku ceturtajā, taču tagad redzu ka nav vairs arī tā. Ātrumkārbā bija iestājies rosols. Satraucies, mēģināju slēgties atpakaļ otrajā pārnesumā un par laimi tas vēl bija pieejams. Tā nu lielāko daļu ātrumposma bijām spiesti veikt ar otro pārnesumu. Vienubrīd jau baidījos vai dzinējs spēs izturēt šo slodzi, kur 8-9 km garumā gandrīz nepārtraukti bija virs 7000 apgriezieniem. Viss gan bija veiksmīgi un finišējām ne tikai ātrumposmu, bet nokļuvām arī līdz rallija finišam servisa parkā – kā zināms, rallijs nebeidzas līdz ar pēdējā ātrumposma pabeigšanu.
Sacensībās esam guvuši daudzas vērtīgas mācības un izdarījuši secinājumus kas mums noderēs, kad ziemas rallijos vajadzēs cīnīties par labu rezultātu. Protams, ir milzīgs gandarījums par to ka tehnika ir izturējusi un esam sasnieguši finišu – daudz netrūka lai mēs šoreiz būtu palikuši trases malā, jo sevišķi kad sāka niķoties ātrumkārba.
Šosezon ceram aizvadīt visu rallijsprinta sezonu, tāpēc nākamais plānotais starts ir 6. augustā, Rally Cēsis ietvaros. Protams, skatīsimies kā viss uz to laiku sakritīs un kā būs ar finansēm – rallijs tomēr nav lēts sports.
Ja vēlies pasekot jaunumiem ne tikai no tā kā sacensībās veicas manam e30, bet arī citiem AD Racing Team apkalpotajiem sportistiem, to var darīt šajos sociālo tīklu kontos:
Facebook
Instagram